Tiesību normas saturu var izzināt, izmantojot tiesību normu iztulkošanas jeb interpretācijas metodes un balstoties uz tādiem kritērijiem kā vārdiskā jēga, sistēma, rašanās vēsture, kā arī tiesību normas jēga un mērķis.

   Satversmes 94. pantā noteiktais, ka ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību, ir viena no būtiskākajām cilvēktiesību garantijām tiesiskā valstī, bet šīs tiesības interpretējamas kā tiesības uz brīvību no apcietinājuma (vai tam līdzīgiem ierobežojumiem).

   Ministru kabineta (MK) noteikumos var noteikt personu tiesību ierobežojumus, kurus saskaņā ar Satversmi var paredzēt likumā, ja tiem likumā ir paredzēts pilnvarojums un tie atbilst noteiktiem kritērijiem.

   MK noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” prasība lietot mutes un deguna aizsegu sabiedriskajā transportā izvirzīta saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likumu un Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu.

   MK noteikumos Nr. 599 “Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtība” tiesības izsēdināt pasažieri bez maskas no sabiedriskā transporta noteiktas saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu.

Līdz ar to, vienā teikumā atbildot uz sociālajos tīklos izskanējušo informāciju, var pateikt ka tā ir maldinoša un sabiedriskā transporta kontroliera tiesības ir izsēdināt personas, kuras neievēro šīs tiesību normas.