Ventspils šoseja 32, Jūrmala,
E-pasts: baiba@bmbirojs.lv,
Telefons: 67809907, 29517713,
Skype: baibamelkerte
Rekvizīti:
Baiba Melkerte
Reģ. Nr. 17047711151
Konts: LV08HABA0551033632004
AS Swedbank, HABALV22
07.01.2021.

SKC-276/2020

Darbinieku tiesības darbavietā primāri regulē Darba likums. Tomēr tas neaptver visus darba attiecību aspektus. Piemēram, netiek regulēti ar mobingu – psiholoģiskā terora veidu – saistītie jautājumi, tostarp nav noteikta atlīdzība par morālo kaitējumu pēc īstenota mobinga. Tomēr mobings eksistē, un tam pakļautie darbinieki bieži nezina, kā rīkoties un kā situāciju mainīt. Arī Latvijā pamazām veidojas tiesu prakse šādu strīdu risināšanā. Man bija tas gods personīgi pārstāvēt Darba ņēmēju civillietā par mobingu darba vietā SKC276/2020. Tiesvedība norisinājās 4 gadus un tikai Senāts "salika visu pa plauktiņiem", kaut gan prasības pieteikumā jau tika norādītas visas mobinga pazīmes.

  • Mobings darbavietā ietver manipulāciju ar personu, viņas kontrolēšanu, noniecināšanu, apkaunošanu, noraidīšanu un izslēdzošu uzvedību sociālos kontekstos, kā arī kaitējumu reputācijai vai tās apdraudējumu.
  • Mobings var izpausties sarakstē, telefonsarunās, attieksmē pret darbinieku, tostarp nepatiesas informācijas jeb baumu izplatīšanā. Tā var būt arī ignorēšana, tiesību ierobežošana, nevienlīdzīga attieksme u. c. rīcība.
  • Darbavietā notikušu mobingu vai bosingu aizskartā persona var pierādīt ar saraksti e-pastā, telefonā, telefonsarunu ierakstiem, video un arī liecinieku sniegtajām ziņām par notikušo tiesību aizskārumu. Jo vairāk pierādījumu būs aizskartās personas rīcībā, jo labāk.

Mobings darbavietā (tulkojot no angļu valodas, to mob”: uzbrukt barā, indēt) ietver manipulāciju ar personu, viņas kontrolēšanu, noniecināšanu, apkaunošanu, noraidīšanu un izslēdzošu uzvedību sociālos kontekstos, kā arī kaitējumu reputācijai vai tās apdraudējumu.

Mobings iekļauj sevī arī emocionālo vardarbību. Citiem vārdiem sakot, tas ir psiholoģiskais terors, proti, piespiešana, pazemošana ar vārdiem, arī seksuālā uzmākšanas.

Darbavietā mobings var izpausties dažādās formās: sarakstē, telefonsarunās, attieksmē pret cilvēku, tostarp nepatiesas informācijas jeb baumu izplatīšanā. Tie var būt mutvārdu formā un/vai rakstveidā izteikti aizskārumi. Tā var būt arī ignorēšana, tiesību ierobežošana, nevienlīdzīga attieksme un tamlīdzīga rīcība.

Mobings var tikt īstenots darba kolektīvā, mobingam no padoto puses var būt pakļauts arī priekšnieks vai darba vadītājs.

Mobings, ko realizē darba devējs, ir bosings. Tā ir darba devēja veikta prettiesiska darbība vai psiholoģiskais terors pret darbinieku, piemēram, darba līgumā noteikto prasību pārkāpums, nevienlīdzīga attieksme pret darbinieku u. tml.

  • Eiropas Savienības direktīvā 2002/73/EC ir definēta seksuālā uzmākšanās: “Jebkāda veida nevēlama vārdiska, nevārdiska vai fiziska seksuāla rīcība, kuras mērķis vai sekas ir kādas personas cieņas aizskaršana, jo īpaši, ja tā rada iebiedējošu, naidīgu, degradējošu, pazemojošu vai aizskarošu vidi.”

Piemēram, lietā Nr. SKC-276/2020 Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts norāda: “Latvijas Republikas Satversmes 91. pantā atklātais vienlīdzības princips darba tiesisko attiecību jomā ir konkretizēts Darba likuma 7. pantā: “ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem”. Atbilstoši Darba likuma 7. panta otrajai daļai un 28. panta otrajai daļai darba devējam ir pienākums šīs tiesības nodrošināt bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas. No Darba likuma 29. panta pirmās un devītās daļas izriet, ka darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā, tostarp nosakot darba apstākļus, ir aizliegta atšķirīga attieksme pret darbinieku pēc kādas speciālas pazīmes.”

Svarīgi ir paturēt prātā to, ka Darba likuma 3. pantā ir definēts: “Darbinieks ir fiziskā persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā.” No tā izriet, ka problēmas darba tiesiskajās attiecībās ir jārisina pēc iespējas ar savu tiešo darba devēju, ar kuru ir noslēgts darba līgums. Tikai tad, kad situāciju ar darba devēju neizdodas atrisināt, darbiniekam pastāv plašas iespējas aizsargāt savas tiesības arī tiesā, civiltiesiskā kārtībā.

Kā pierādīt mobingu vai bosingu

Darbavietā notikušu mobingu vai bosingu aizskartā persona var pierādīt ar saraksti e-pastā, telefonā, telefonsarunu ierakstiem, videoierakstiem un arī liecinieku sniegtajām ziņām par notikušo tiesību aizskārumu. Jo vairāk pierādījumu būs aizskartās personas rīcībā, jo labāk.

Lietā Nr. SKC-276/2020 Augstākās tiesas Senāts norāda: “Mobinga gadījumos īpaši liela nozīme ir dzīves pieredzē un likumsakarībās balstītai rūpīgu pierādījumu izvērtēšanai to kopsakarā un loģiskā secībā izdarīta gala slēdziena formulēšanai.”

Šādu ierakstu veikšana ar tiesību aizskāruma pierādīšanas mērķi nebūs pretrunā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu 2016/679 “Par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti” (Vispārīgā datu aizsardzības regula). Regulas 49. pantā ir noteikta iespēja arī civillietās apstrādāt fizisko personu datus, ja tas nepieciešams citu personu tiesību aizsardzībai, proti, savu leģitīmo interešu pierādīšanai.


atpakaļ